Pēdējo dienu laikā gaisa temperatūra aptuveni 25 kilometru augstumā virs Ziemeļpola paaugstinājusies no -76 līdz -13 grādiem, liecina Japānas Meteoroloģijas aģentūras operatīvie dati.


Strauja sasilšana stratosfērā sākās īsi pirms Ziemassvētkiem virs Sibīrijas. Prognozes liecina, ka tuvākajās dienās tā beigsies, bet janvāra otrajā nedēļā var sākties jauns sasilšanas vilnis.

Pēkšņa stratosfēras sasilšana (sudden stratospheric warming, SSW) ir regulāra dabas parādība, kas tika atklāta pagājušā gadsimta vidū, un iepriekšējo reizi tā tika novērota 2018.gada februārī.

Pēdējos gados zinātnieki pierādījuši sakarību starp SSW un aukstuma viļņiem vidējā platuma grādos, tai skaitā Eiropā. Piemēram, Britu salās SSW palielina aukstuma viļņa varbūtību no ierastajiem 5% līdz 35%.

SSW nereti maina gaisa cirkulāciju stratosfērā un vēlāk arī troposfērā - atmosfēras zemākajā slānī. Sagaidāms, ka arī šoreiz mainīsies ierastā gaisa plūsma, palielinot risku, ka janvārī un februārī Eiropu skars liels sals.

Pirmais aukstuma vilnis Eiropā gaidāms jau nākamnedēļ, vairāk tas skars Eiropas dienvidaustrumu daļu. Janvāra otrajā pusē un februārī iespējams bargāks sals.

SSW biežāk notiek ziemas otrajā pusē, nevis decembrī. Viena no lielākajām sasilšanām decembrī bija 1984.gadā, un sekojošais februāris Latvijā bija otrais aukstākais novērojumu vēsturē, sals pastiprinājās līdz pat -38 grādiem.

Pēc pēdējās SSW - šā gada februārī un martā - teju visā Eiropā bija auksts laiks, tai skaitā Latviju skāra sals līdz -27 grādiem. Tā kā šoreiz minētā dabas parādība norisinās agrāk un potenciālie aukstuma viļņi gaidāmi ziemas vidū, sals var būt bargāks, tomēr ne tik liels kā 1985.gadā.

Pagaidām nav drošu signālu, ka pašreizējā sasilšana izraisīs būtiskas un noturīgas izmaiņas atmosfēras cirkulācijā. Ja izmaiņas būs nelielas un īslaicīgas, bargs un ilgstošs sals nav gaidāms.

Pēkšņu stratosfēras sasilšanu rada planetāro viļņu pastiprināšanās un pārvietošanās augšup no troposfēras stratosfērā, izjaucot ierasto gaisa plūsmu un izraisot gaisa saspiešanos un adiabātisku sasilšanu.

Pētījumi liecina, ka globālā sasilšana var izraisīt biežāku un lielāku sasilšanu stratosfērā virs Arktikas ziemas mēnešos.

leta.lv