airBaltic судится с проектировщиком: в чем дело? 0

Между «airBaltic» и «Rem Pro» был заключен договор на проектирование и авторский надзор, согласно которому «Rem Pro» обязалась разработать строительный проект ангара для технического обслуживания воздушных судов и офисных помещений. В целях обеспечения исполнения обязательств «Rem Pro» предоставила страховой полис гарантии выполнения работ и гарантию от «BluOr Bank».

«Rem Pro» не соблюдала несколько предусмотренных договором сроков, поэтому «airBaltic» воспользовалась правом в одностороннем порядке отказаться от договора и потребовала от страховой компании - латвийского филиала «Compensa Vienna Insurance Group» - выплатить 457 800 евро по гарантии обязательств.

«Rem Pro» обратилась в суд с требованием признать расторжение договора недействительным.

Компания заявила, что «airBaltic» воспользовалась правом одностороннего отказа от договора в нарушение принципа добросовестности, так как в ходе разработки проекта неоднократно получала от «airBaltic» существенные предложения, внедрение которых требовало дополнительного времени, но запросы о продлении сроков были отклонены. Также «Rem Pro» утверждала, что проектирование затянулось из-за удорожания строительных работ после начала войны России против Украины.

В этом деле «Rem Pro» просила суд применить временную защиту, запретив страховой компании и банку выплачивать обеспечение исполнения обязательств в пользу «airBaltic». Первоначально такая защита была установлена, но затем суд ее отменил.

Рассматривая вопрос о временной защите, суд отклонил аргументы «Rem Pro» о просьбах к «airBaltic» продлить сроки исполнения договора.

Суд указал, что в соответствии с договором проектировщик обязан уведомить заказчика о причинах, которые могут продлить срок проектирования, не позднее чем через два дня. Однако «Rem Pro» не соблюла этот срок, а в одном случае уведомила «airBaltic» о необходимости продления срока подачи проекта лишь через месяц после получения предложений по изменениям, а в остальных случаях вообще не проинформировала заказчика о необходимости дополнительного времени.

Суд подчеркнул, что принцип добросовестности не может защищать ту сторону, которая сама своевременно не использует предусмотренные договором механизмы защиты своих интересов, особенно в ситуации, когда законный интерес заказчика заключается в своевременной разработке проекта.

Суд также отклонил аргумент о росте стоимости строительных работ, установив, что на момент начала боевых действий в Украине сроки подачи строительного проекта уже подходили к концу. При этом предложенное «Rem Pro» решение после истечения окончательного срока заключалось в продлении срока подачи проекта еще как минимум на семь месяцев без изменения проектных решений, но с полным включением возросших затрат.

Кроме того, суд установил, что «Rem Pro» по запросу «airBaltic» неоднократно обещала, но долгое время не могла предоставить обновленную смету строительных работ. Причиной этого стала недостаточная детализация проекта. Таким образом, суд признал, что рост стоимости работ, вызванный войной, не является реальной причиной неисполнения обязательств по договору.

Латвийскому государству принадлежит 97,96% акций AS «Air Baltic Corporation», а финансовому инвестору, датскому предпринимателю Ларсу Тусену, через компанию «Aircraft Leasing 1» – 2,04%.

Компания «Rem Pro», зарегистрированная в Даугавпилсе, принадлежит Юрию Сабанскому и Михаилу Рябоконю.

В ноябре 2024 года Латгальский районный суд инициировал процесс правовой защиты «Rem Pro», сообщили агентству LETA в суде.

Суд установил для «Rem Pro» срок до начала марта этого года для разработки и согласования с кредиторами плана мероприятий по правовой защите.

Компания «Rem Pro» потребовала дополнить текст следующими пояснениями:

Projektēšanas uzņēmums "Rem Pro" noliedz, ka nebūtu pildījis ar nacionālo aviokompāniju "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") noslēgto līgumu par gaisa kuģu apkopes angāra būvprojekta izstrādi, aģentūru LETA informēja uzņēmumā.

Starp "airBaltic" un "Rem Pro" bija noslēgts projektēšanas un autoruzraudzības līgums, ar kuru "Rem Pro" apņēmās izstrādāt būvprojektu gaisa kuģu apkopes angāram un biroja telpām. Par šo līgumu vēlāk izvērtās strīds, kas pārauga tiesvedībā.

"Rem Pro" aģentūru LETA informē, ka līgumā bija paredzēts, ka objekta būvniecībai noteiktais maksimālais budžets būs 38 miljoni eiro bez pievienotā vērtības nodokļa (PVN) un viens no līguma punktiem uzņēmumam uzlika par pienākumu, sagatavojot ēkas projektu un citus projekta nodevumus, izvēlēties tādus risinājumus, kas nodrošina noteiktā budžeta izpildi. Ar vienošanos budžeta summa tika palielināta līdz 45 miljoniem eiro.

Projektēšanas uzņēmumā skaidro, ka 2022.gadā pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā būvizmaksu pieaugums kļuva burtiski nekontrolējams, tāpēc projektētāji vairākkārt informēja "airBaltic" par nepieciešamību pārskatīt budžetu un termiņus, taču no "airBaltic" puses neesot sekojusi pietiekama reakcija, lai atrisinātu šīs problēmas.

Kopš 2022.gada februāra aviokompānijas un uzņēmuma starpā pastāvēja strīds par būvprojekta izstrādes termiņu pagarināšanu un par samaksu par papildu projektēšanas darbiem. 2022.gada aprīlī uzņēmums ir nodevis "airBaltic" 100% apmērā izstrādātu būvprojektu un tā dokumentāciju ekspertīzes veikšanai, kas apliecina, ka uzņēmums izpildīja savus pienākumus saskaņā ar līgumu, apgalvo "Rem Pro".

2022.gada 27.maijā "airBaltic" valde esot pieprasījusi personisku tikšanos ar "Rem Pro", uz kuru pēc "airBaltic" lūguma uzņēmumam bijis jāsagatavo projekta optimizācijas apraksts un disciplīnas, kas jāpārprojektē, lai iekļautos budžetā.

"Rem Pro" norāda, ka tikšanās laikā uzņēmums sniedza visu "airBaltic" pieprasīto - gan to, kādas izmaiņas būtu nepieciešamas, lai būvdarbu izmaksas iekļautos budžetā, gan to, ka "airBaltic" līdz tam pieprasītās būvprojekta izmaiņas rada papildu projektēšanas izmaksas un atstāj ietekmi uz laika grafiku.

Vēlāk ar vēstuli aviokompānija paziņojusi, ka vienpusēji īsteno tiesības lauzt līgumu sakarā ar to, ka it kā esot pieļauts projekta izstrādes kavējums. Vienlaikus "airBaltic" arī pieprasījusi uzņēmumam samaksāt tai 1,14 miljonus eiro, kaut arī "Rem Pro" būvprojekta izstrādes laikā bija saņēmusi no "airBaltic" tikai 963 235 eiro, apgalvo "Rem Pro"

Projektēšanas uzņēmums norāda, ka pēc lietā pastāvošajiem apstākļiem "airBaltic" nebija tiesību vienpusēji atkāpties no līguma, turklāt aviokompānija sistemātiski sniegusi tādus norādījumus, kuru izpilde liegusi "Rem Pro" iespēju izpildīt līgumā norādīto pienākumu - sagatavojot ēkas projektu un citus projekta nodevumus, izvēlēties tādus risinājumus, kas nodrošina pasūtītāja noteiktā budžeta izpildi.

Tāpat uzņēmums uzskata, ka "airBaltic" sistemātiski izvairījusies palielināt budžeta summu, neskatoties uz objektīviem apstākļiem, kas radās pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tāpat "airBaltic" esot sniegusi tādus norādījumus, kuru izpildei nepieciešams papildu laiks, un kuru izpildei līguma noteikumi paredz "Rem Pro"" tiesības uz līguma termiņu pagarinājumu.

Līdz ar to "Rem Pro" uzskata, ka tai esot tiesības saņemt no "airBaltic" atlīdzību par savām pūlēm un izdevumiem būvprojekta izstrādē par ceturtā un piektā posma darbu izpildi un samaksu par papildu darbiem, proti, uzņēmums lūdz tiesu piedzīt no "airBaltic" atlīdzību 810 656 eiro apmērā.

Pēc līguma saistību izpildes garantijas piesaukšanas "Rem Pro" palielināja savu prasījumu par 457 800 eiro, kas ir saistīts ar garantijām, kuras "Rem Pro" sniedza saskaņā ar līgumu.

Uzņēmumā uzsver, ka tas rīkojās, ievērojot labas ticības principu, un veica visus iespējamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības. Līgumslēdzējs cer, ka tiesa objektīvi izvērtēs visus apstākļus.

Lietu pēc būtības Ekonomisko lietu tiesa turpinās skatīt 18.martā plkst.11.

Jau vēstīts, ka šajā lietā "Rem Pro" bija lūgusi tiesu piemērot pagaidu aizsardzību, neļaujot apdrošinātajam un bankai izmaksāt saistību izpildes nodrošinājumu par labu "airBaltic". Sākotnēji šāda aizsardzība tika noteikta, bet pēc tam tiesa to atcēla.

Lemjot par pagaidu aizsardzību, tiesa noraidīja "Rem Pro" argumentus saistībā ar lūgumiem "airBaltc" pagarināt līguma izpildes termiņu.

Tiesa norādīja, ka atbilstoši līgumam par iemesliem, kuri var pagarināt projektēšanas termiņu, projektētājam bija pienākums ziņot pasūtītājam ne vēlāk kā divu dienu laikā. Taču "Rem Pro" šo termiņu neesot ievērojis, turklāt vienā gadījumā par nepieciešamību pagarināt būvprojekta iesniegšanas termiņu uzņēmums esot informējis "airBaltic" tikai mēnesi pēc izmaiņu ierosinājuma saņemšanas, bet pārējos gadījumos vispār neesot informējis pasūtītāju, ka tā ierosinātajām projekta izmaiņām nepieciešams papildu laiks.

Tiesa norādījusi, ka ar labas ticības principu nevar aizstāvēties tā puse, kura pati laicīgi neizmanto līgumā paredzētos mehānismus savu interešu aizsardzībai, it sevišķi situācijā, kad pasūtītāja leģitīma interese ir projekta izstrāde bez kavēšanās.

Tiesa noraidīja arī argumentu par būvdarbu sadārdzinājumu, jo konstatēja, ka brīdī, kad sākās karadarbība Ukrainā, būvprojekta iesniegšanas termiņi jau bija tuvu noslēgumam, savukārt "Rem Pro" piedāvātais risinājums jau pēc tam, kad gala termiņš bija nokavēts, bija pagarināt projekta iesniegšanas termiņu par vēl vismaz septiņiem mēnešiem, neko nemainot projekta risinājumos un pilnībā ietverot izmaksu sadārdzinājumu.

Tāpat tiesa konstatēja, ka "Rem Pro" pēc "airBaltic" lūguma vairākkārt solīja, bet ilgstoši nespēja iesniegt aktualizēto būvdarbu izmaksu tāmi, un iemesls šai nespējai bija nepietiekamā būvprojekta detalizācija. Tiesa atzina, ka tādējādi karadarbības izraisītā sadārdzinājuma fakts nav patiesais iemesls līgumā paredzēto saistību nepildīšanai.

Latvijas valstij pieder 97,97% AS "Air Baltic Corporation" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,04%.

Daugavpilī reģistrētā "Rem Pro" īpašnieki ir Jurijs Sabanskis un Mihails Rjabokons.

2024.gada novembrī Latgales rajona tiesa nolēma ierosināt "Rem Pro" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Lēmumā tika noteikts "Rem Pro" termiņš līdz šī gada marta sākumam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādei un saskaņošanai ar kreditoriem.

"Rem Pro" reģistrēta 2007.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. 66,61% uzņēmuma pieder Jurijam Sabamskim, bet 33,39% Mihailam Rjabokonam. Uzņēmums 2022.gadā strādāja ar 3,77 miljonu eiro apgrozījumu, un tā peļņa sasniedza 635 720 eiro. Uzņēmuma finanšu dati par 2023.gadu nav publiski pieejami.